Strēlnieku kapi Latvijā - aizmirsti un pamesti

Latvijas Radio analītika

Šogad augustā aprit 100 gadi kopš tika dibināti pirmie latviešu strēlnieku bataljoni, kas Pirmajā pasaules karā cīnījās par Latvijas brīvību. Vairums kritušo apglabāti Rīgas Brāļu kapos un Babītes novada Antiņu kapos. Kamēr Rīgā, arī Likteņdārzā Koknesē un citur notikuši vērienīgi atceres pasākumi, vairums no aptuveni 200 strēlnieku kapu vietām esot dabā neatzīmētas un pavisam aizmirstas, lēš vēstures speciālisti. Tādi ir arī latviešu strēlnieku kapi Pļaviņu novadā, kur nekas neatgādina par to, ka pilsētas centra bērzu alejā, kas ved uz Daugavu, guldīti teju 200 karā kritušie.

• Pat bez norādes zīmēm uz apbedījumiem
• Pļaviņās gadu neizdodas izspriest par kapu atjaunošanu
• Antiņu kapos sola restaurēt pieminekli
• Pārsvarā aizmirsti un reti kuram zināmi

Ar vērienīgiem koncertiem Rīgā, Vērmanes dārzā un 11.novembra krastmalā un valsts augstāko amatpersonu uzrunām šogad 1.augustā tika atzīmēti 100 gadi kopš Latvijā tika dibināti pirmie strēlnieku bataljoni, kas cīnījās Pirmajā pasaules karā. "Ikkatrā no mums ir karavīra gēns, kas mostas laikā, kad ir nepieciešams aizstāvēt savu valsti. Lai arī diendienā tas veicina mūsu ticību sev, mūsu valstij un drošai rītdienai!" sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Rīgā arī atklāta Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejai izveidota piemiņas plāksne, strēlnieki godināti arī koncertā Likteņdārzā.

Lai arī pirmo valsts aizstāvju piemiņa plaši atzīmēta, Latvijas Radio skaidroja, vai par viņiem atceramies vien reizi simts gados un kā izskatās brīvības cīnītāju piemiņas un kapavietas citur Latvijā.

Pat bez norādes zīmēm uz apbedījumiem

Gandrīz Pļaviņu novada centrā, Dzirnavu un Daugavas ielu krustojumā, blakus sabiedriskā transporta pieturai un daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai atrodas bērzu aleja, kas kā taciņa ved uz Daugavu. Nekādu norobežojumu, krustu vai citu zīmju, kas liecinātu par to, ka šeit ir apbedīti mirušie, nav.

Celtniecībā strādājošie jaunieši Edgars un Dmitrijs ir pļaviņieši, bet iepriekš nezinājuši, ka bērzu alejā apbedīti teju 200 karā kritušie latviešu strēlnieki.

Kapavieta Latgales divīzijas strēlniekiem šeit izveidota Latvijas Republikas pirmās brīvvalsts laikā. Tad par kapu kopšanu regulāri rūpējušies vietējās ģimnāzijas audzēkņi. Pēc padomju varas rīkojuma 1962.gadā kapus nolīdzināja un šo vietu, kur tika iestādīti nu jau izaugušie bērzi, pārdēvēja par komjaunatnes skvēru.

Pēc neatkarības atjaunošanas kapi tā arī atstāti novārtā, atminas blakus mājas iedzīvotājs Edvīns Endzelis: "Agrāk te bija riņķī eglītes, iekšā bija metāla krusti, vainagi ar metāla lapiņām. Eglītes, viss smuki bija. Te man vecāmamma pretī – es viņai prasīju, kas te ir par kapiem. Nu, viņa vecs cilvēks jau bija, 1880.gadā dzimusi. Viņa teica – Pirmā pasaules kara kapi. Kādi zaldāti, es neatceros, ko viņa vēl man stāstīja. Tad man bija kādi 12 gadi, 13. Tad jau citas intereses bija."

"Vismaz divas epizodes es atceros. Jā, tie kapi bija, kapu kopiņas bija neparasti augstu veidotas rindās. Padomju laikos, protams, tie bija nolaisti, diezgan tādā švakā stāvoklī," savās atmiņās dalās arī bijušais Pļaviņu iedzīvotājs Jānis Ivars Padedzis.

Pļaviņās gadu neizdodas izspriest par kapu atjaunošanu

Pļaviņu iedzīvotājs Jānis Ivars Padedzis tagad uzņēmies panākt to, lai apglabātajiem strēlniekiem tiktu uzstādīta kāda piemiņa: "Neviens vairs neatceras, it īpaši no tās jaunās paaudzes neviens neatceras, ka te ir Pirmā pasaules kara apbedījumu vietas. Nekas [par to] neliecina, un jaunākā paaudze līdz ar to neko nezina. Nepelnīti aizmirsti ir tie kritušie, kuri apglabāti daudzās vietās, tai skaitā arī Pļaviņu Daugavas ielas un Dzirnavu ielas stūrī."

Viņš kopā ar klasesbiedru Guntaru Zāģeru par kapu atjaunošanu vairākkārt runājis ar Pļaviņu novada domes darbiniekiem. Sarunas ar vietvaru neesot produktīvas un gada laikā jautājums neesot atrisināts, saka Guntars Zāģers, kurš pirmo reizi pie domes vērsies jau pagājušajā gadā. "Grib taisīt it kā iedzīvotāju aptauju – vai tur veidot kaut ko vai neveidot. Bet cilvēkiem nav īsti informācijas par to. Tad arī viņiem viedokļa tāda riktīga nav," teic Zāģers.

Iedzīvotāju aptaujāšana par to, vai kā atgādināt par kritušajiem strēlniekiem, ir rezultāts gadu ilgajām sarunām. "Pagājušajā gadā pie viņiem biju šajā pašā laikā. Tad viņi runāja pavisam ko citu, ka rakstīs uz Brāļu kapu komiteju, vienosies, it kā Brāļu kapu komiteja palīdzēs. Bet es skatījos visu laiku domes lēmumos, ka tur vispār nekas neparādījās," saka Zāģers. Viņš piebilst - ja vajadzētu, tad palīdzētu pašvaldībai ar līdzfinansējumu, taču finanšu trūkums neesot deputātu pretarguments.

Par šo jautājumu atbildīgās pašvaldības Vides komisijas priekšsēdētājs Juris Ikaunieks informē, ka Vides komisija jau lēmuma pieņemšanu adresējusi visiem domes deputātiem: "Pēc ierosinājuma mēs šo jautājumu izskatījām. Vides komisija nolēma, ka piemiņa ir jāsaglabā, un ieteicām domei izvērtēt šo jautājumu par piemiņas zīmes uzstādīšanu Dzirnavu un Daugavas ielas stūrī, kur atrodas Pirmā pasaules kara apglabātie karavīri."

Savukārt Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde sola, ka lēmums par to, vai veidot īpašu atceres zīmi vai kā citādi norādīt, ka arī Pļaviņās guļ pārsimt strēlnieku, tiks pieņemts tuvāko mēnešu laikā. "Tagad mums līdz oktobrim ir informācijas vākšanas, apzināšanas periods, un arī cilvēku aptaujāšanas periods, lai viņi izsaka arī savas idejas. Tas, ka tur kaut kas būs, tas, visticamāk, būs. Tikai kādā formātā, to tad mēs pieņemamu. Gan ar iedzīvotājiem, kas dzīvo blakus mājā, gan arī pārējiem iedzīvotājiem, cerams, ka pa šiem mēnešiem izdomāsim, izrunāsim un gala rezultātā nebūs nevienam tāds neapmierinājums sirdī," saka Žilde.

Kāpēc šādam domes lēmumam nepieciešams vairāk nekā gadu ilgs laiks, viņa skaidro ar to, ka daļa iedzīvotāju pret kapu atjaunošanu iebilstot: "Tāpēc, ka te ir tās dažādās cilvēku domas. Mums ir pilnīgi pretēji viedokļi. Viena puse saka – jā, lūdzu vajag tur tai vietā vai atjaunot kapsētu, vai piemiņas vietu izveidot. Savukārt tie, kas tur blakus dzīvo, viņiem tieši mājas priekšā tas ir, un viņi, protams, ir neapmierināti. Es nevaru tad tikai Zāģera kungam pateikt – jā, tur būs. Vai arī tiem cilvēkiem pateikt – nē, tur nebūs. Tāpēc tas ir tāds garš periods. Tiklīdz ir kāda sasāpējusi problēma, kur ir divi diametrāli pretēji viedokļi, Jūs pati zināt, nu tad tas neiet ātri un tas neiet viegli."

Antiņu kapos sola restaurēt pieminekli

Vairums kaujās kritušo guldīti Babītes novada Antiņu kapos, kas dēvēti arī par Tīreļu kapiem. Tur apglabāti 1240 latviešu strēlnieki, uzstādīts arī piemineklis.

"Šādā stāvoklī mēs 1991. vai 1992.gadā šos kapus pārņēmām no Jūrmalas Mežrūpniecības saimniecības un tādā stāvoklī viņi ir. Protams, ka mēs cenšamies tos uzturēt pienācīgā līmenī. Šogad vēl ir paredzēts pilnīgi no jauna pārbūvēt tiltu pār kanālu, lai kājāmgājējiem nebūtu līkumi jāiet, bet viņi tiktu iekšā pa taisno pie pieminekļa," stāsta Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence.

Viņš arī stāsta, ka pašvaldība par to uzturēšanu rūpējoties un līdz Latvijas simtgadei plāno restaurēt kapu pieminekli. Tagad gan acīm paveras vien piemineklis, celiņš, kas aizaudzis nezālēm un divi plači abpus celiņa, kuros guldīti vairāk nekā 1200 vīri. "Mēs šo vietu nedrīkstam aizmirst un neaizmirstam. Šogad mēs esam pasūtījuši šī pieminekļa restaurāciju. Speciālisti to ir novērtējuši, viņi zina, kas ir jādara. Tātad uz simtgadu atceri šis piemineklis būs restaurēts. Arī šo teritoriju mēs uzturam pa pašvaldības budžeta līdzekļiem," uzsver Babītes domes vadītājs.

Pārsvarā aizmirsti un reti kuram zināmi

Tomēr vairums strēlnieku apbedījumu vietu, tāpat kā Pļaviņās, esot aizmirstas un reti kuram zināmas. "Latvijā tie ir apmēram 200. Ne tikai strēlnieki, bet runāsim par Pirmajā pasaules karā kritušo karavīru kapiem. Ir tāda lieta, ka daļa no šiem apbedījumiem nav dabā atzīmēti, un tie ir laika gaitā – starpkaru periodā – tika pārapbedīti, apvienoti tie apbedījumi," skaidro atzīmē Brāļu kapu komitejas loceklis un vēstures speciālists Arnis Āboltiņš.

Nereti kapus neatjaunojot arī finanšu trūkuma dēļ, ar finansēm palīdzēt nevarot arī komiteja, tāpēc pašvaldībām, ja iespējams, būtu jāmeklē ārvalstu materiālais atbalsts, jo daudzviet latviešu strēlnieki guldīti kopā ar vācu vai krievu karavīriem, uzskata Brāļu kapu komitejas loceklis.

"Ir precedenti, kad šīs kapavietas gan atjauno, kas attiecas uz vācu kareivju kapiem, tad tur ar Vācijas atbalstu viņas tiek gan atjaunotas, gan labiekārtotas. Nu par Krievijas armijas kapiem, teiksim, Daugavpils pusē, tur arī ir labiekārtoti šie kapi, kas tiek uzturēti, tā kā es domāju, ka šajā gadījumā kaut kā ir jāsaglabā tā vieta un jāatzīmē," teic Āboliņš.

Viņš piekrīt pļaviņiešu iecerei kapos Dzirnavu un Daugavas ielas krustojumā uzstādīt piemiņas zīmi. Realitātē ikdienā par apglabātajiem strēlniekiem citviet atgādina uzstādītie pieminekļi, bet citur, piemēram, Pļaviņās pašlaik ziedus brīvības cīnītājiem nenoliek arī valstiski nozīmīgās dienās, jo par kapiem vairums nezina.