Valsts nespēj apmaksāt izcilnieku līdzdalību pasaules skolēnu olimpiādēs

Latvijas Radio analītika

Šogad visu starptautisko mācību priekšmetu dalībnieku ceļa izdevumi ir jāsedz pašvaldībām. Iepriekšējos gadus palīdzēja sponsoru ziedojumi Valsts izglītības satura centram, taču šogad tie ir pārāk mazi. Pašvaldības ir sašutušas, jo tās uzskata, ka skolēnu dalība pasaules olimpiādēs būtu pilnībā jāsedz no valsts kabatas. Tikmēr Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks cer līdz nākamajam gadam situāciju atrisināt.

• Panākumam neticēja
• Uz pasaules olimpiādi par uzņēmēju ziedotu naudu
• Pašvaldība: Apmaksājam līdzdalību olimpiādēs, jo bērni nav vainīgi
• Cer situāciju nākamajā gadā labot

Panākumam neticēja

"Man pat patīk laikam matemātika nedaudz. Man patīk kaut ko sasniegt, būt nedaudz labākai," stāsta Bauskas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece Annija Varkale. Viņa šogad pārstāvēs Latviju starptautiskajā matemātikas olimpiādē Taizemē. Viņa ir vienīgā meitene sešu skolēnu komandā no Latvijas. Iespēju piedalīties viņa izcīnīja, iegūstot trešo vietu valsts matemātikas olimpiādē un pēc tam panākumu atkārtojot otrajā kārtā.

"Es nesapratu, kas notika. Man likās, ka mūs nes cauri, un es diezgan ilgi neticēju, ka esmu izvēlēta. Es vēl rakstīju e-pastus un pārprasīju, lai man apstiprina 20 reizes, un joprojām ik pa brīdim tāda neticība, ka es tur tomēr esmu," neticību pašas paveiktajam atminas skolniece.

Annijas sekmes skolā ir iespaidīgas. Šogad beidzot Bauskas Valsts ģimnāziju, viņas vidējā atzīme bija deviņi. Annija piedalījās arī fizikas, bioloģijas un latviešu valodas olimpiādēs, taču savu nākotni viņa cer saistīt ar matemātiku, lai gan Annija nav pārliecināta, kādās profesijās strādā matemātiķi. Ārpus skolas viņu interesē mūzika, taču par savu gaumi Annija spītīgi klusē. Tomēr šobrīd visu uzmanību prasa gatavošanās matemātikas olimpiādei. "Mums notiek nodarbības gandrīz katru dienu no pulksten 10 līdz 15. Tad aizeju mājās un atkal mācos matemātiku," norāda Annija. Vai mācības nav jau līdz kaklam? "Nu jau tā kā nedaudz… bet es cenšos. Es sevi mierinu ar domu, ka šis mēnesis un viss. Tad vairāk nebūs nekādas matemātikas. Tas palīdz saņemties," saka Annija.

Uz pasaules olimpiādi par uzņēmēju ziedotu naudu

Annijas sasniegumi pārsteidza nesagatavotu Bauskas pašvaldību. Dome maijā saņēma vēstuli no Valsts izglītības satura centra, kurā centrs lūdza Bauskai apmaksāt Annijas ceļa izdevumus uz Taizemi. "Kaut kas tamlīdzīgs, ka kāds mūsu bērns būtu jālaiž uz pasaules olimpiādi, līdz šim Bauskas novada vēsturē nav bijis," atzīst Bauskas mērs Raitis Ābelnieks.

Viņš stāsta, ka kopā bija vajadzīgi 1100 eiro, taču Bauskas pašvaldība nespēja nosegt pat pusi no summas, jo to neatļāva pašvaldības noteikumi.

"Mums ir arī savi nolikumi, kā mēs piešķiram līdzekļus gan sportistiem, gan skolēniem. Nolikums paredzēja tieši šo maksimālo summu – 470 eiro. Un uz izglītības nodaļu gadā bija paredzēts šādām vajadzībām, atbalstam vispār 500 eiro," skaita Ābelnieks.

Lai savāktu pārējo naudu, pašvaldība savā mājas lapā ielika aicinājumu ziedot, uz kuru atsaucās Bauskas vietējo uzņēmēju klubs "Bauska 97".

"Tas patiešām no valsts puses nav korekti. Tagad cilvēks aizstāvēs valsti un viņam ir jābrauc pa savu naudu. Tas vienkārši izraisīja tādu izbrīnu no mūsu puses. Tā arī bija motivācija - būs seši dalībnieki no visas Latvijas un viens no Bauskas. Tas ir pagodinājums arī Bauskas novadam, Bauskas pilsētai," saka kluba prezidents Indulis Pētersons.

Pateicoties vietējo ziedotāju atbalstam, šobrīd nav šaubu, ka Annija tiks uz olimpiādi. Annija tagad atzīst, ka par naudu neesot raizējusies, jo Bauskas Valsts ģimnāzijas direktors jau sākumā meitenei teica, ka nauda kaut kur tikšot atrasta.

Tomēr šis gadījums ir sadusmojis baušķeniekus, jo, viņuprāt, par naudu ceļam uz olimpiādi bija jārūpējas valstij. Arī Ministru kabineta noteikumos par mācību priekšmetu olimpiāžu rīkošanu teikts, ka Valsts izglītības satura centrs katru gadu nosaka, kurās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs Latvijas komandas dalība tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem.

Pašvaldība: Apmaksājam līdzdalību olimpiādēs, jo bērni nav vainīgi

Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītājs Guntars Catlaks stāsta, ka valstij naudas nepietiek, lai apmaksātu ceļu. "Ņemot vērā to, ka valsts budžets ir nepietiekams, mums nepietiek naudas visu skolēnu un skolotāju mentoru nosūtīšanai. VISC ir apmaksājis dalības maksu visus pēdējos gadus, kas ietver dzīvošanas izdevumus un dalības pašu maksu olimpiādē. Mēs vienmēr pēdējos gadus, kopš 2009. gada, esam lūguši palīdzību sponsoriem finansēt ceļa izdevumus. Sponsoriem un pašvaldībām. Jo ceļa izdevumi ir vislielākie un arī visneprognozējamākie," uzsver Catlaks.

Iepriekšējos gados daļa skolēnu varēja braukt par dažādu sponsoru ziedoto naudu, taču šogad ziedojumi VISC neesot bijuši pietiekami lieli. Tādēļ nepatīkamās vēstules ar lūgumu segt skolēnu ceļa izdevumus saņēma visas pašvaldības, kuru paspārnē esošie audzēkņi iekļuvuši starptautiskajās olimpiādēs.

Kopā šogad Latviju pārstāvēs 26 skolēni, no kuriem trīs piedalīsies divās olimpiādēs. 17 dalībnieki ir no Rīgas, kur pašvaldībai nav problēmu nosegt skolēnu ceļa izdevumus. Taču citas pašvaldības, tāpat kā Bauska, bija nepatīkami pārsteigtas par valsts atbalsta trūkumu. No Daugavpils uz starptautisko matemātikas olimpiādi kopā ar Anniju dosies Deniss Dunaveckis. Taču uz starptautisko fizikas olimpiādi Indijā dosies Valdis Mizers. Kopā Daugavpilij tas izmaksās vairāk nekā 2000 eiro, par ko sašutumu pauž Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis. "Mēs to vērtējam ļoti negatīvi, jo no Daugavpils pilsētas regulāri skolēni piedalās pasaules mācību priekšmetu olimpiādēs un diezgan veiksmīgi.

Šogad ir pirmā reize, kad mums neatmaksā ceļa izdevumus, kaut arī mēs uzskatam, ka šie skolēni aizstāv tieši valsts vārdu. Tas nav tikai pilsētas mērogā.

Nav normāli, ka pašvaldībām tagad jānodrošina šie ceļa izdevumi, braucienos uz Taizemi un Indiju. Tomēr mazām pašvaldībām tas ir liels slogs. Mēs jebkurā gadījumā nodrošināsim ceļa izdevumus, bet gaidām kompensāciju no ministrijas līdz gada beigām," saka Dukšinskis.

Ap 2000 eiro sava audzēkņa Daniela Krimana dalībai divās starptautiskajās olimpiādēs piešķīra arī Aglonas pašvaldība. Tikmēr Madonas pašvaldības izglītības nodaļas pārstāve Sarmīte Jansone stāsta, ka Madonas Valsts ģimnāzijas skolnieks Miķelis Dāvids Rikveilis noteikti brauks uz starptautisko ģeogrāfijas olimpiādi Krievijā, taču pagaidām neesot skaidrs, par kādu naudu. Ja būs vajadzība, pašvaldība izdevumus segs no saviem līdzekļiem, tomēr arī viņa uzskata, ka tam būtu jābūt valsts pienākumam.

Tikmēr Cēsu pašvaldība jau ir atradusi naudu savu divu skolēnu braucieniem uz starptautiskajām olimpiādēm Dānijā un Azerbaidžānā.

Cēsu pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Lolita Kokina gan stāsta, ka pašvaldības nevar ieplānot šādus izdevumus, jo budžets tiek sastādīts jau iepriekšējā gada beigās. "Tie bērni, kas brauc uz pasaules olimpiādi, jau vairs nav pašvaldības izdevumu pozīcija. Mēs nebijām arī rēķinājušies, ka šī būs mūsu izdevumu pozīcija, un tādēļ mēs šādus izdevumus nebijām plānojuši. Mums tādu neparedzētu izdevumu šādām pozīcijām arī nav. Mēs vienkārši mēģinājām atrast budžetā līdzekļus, lai bērni varētu aizbraukt uz olimpiādi.

Bērni nav vainīgi par to, ka mēs, pieaugušie, nevaram atrast naudu, lai bērni varētu parādīt savas lieliskās zināšanas pasaules līmenī," atzīst Kokina.

Cer situāciju nākamajā gadā labot

Catlaks atzīst, ceļa izdevumu likšana uz pašvaldību pleciem nav godīga, it īpaši, ja nauda ir jāmeklē mazām pašvaldībām.

Viņš cer, ka nākamgad situācija būs labota.

"Kad es pirms mēneša sāku savu darbu [vadītāja amatā], tad šis gadījums bija viens no pirmajiem, ar ko es iepazinos detalizētāk un sīkāk. Tas bija viens no maniem pirmajiem uzdevumiem - sagatavot vēstuli Izglītības ministrijas vadībai par to, ka šī situācija nav adekvāta un ilgtspējīga un ka ir jāmeklē risinājumi," saka Catlaks. No ministrijas atbilde ir bijusi tādā veidā, ka ministre [Mārīte Seile] ir izdevusi rīkojumu VISC sadarbībā ar Izglītības departamentu ministrijā atrast risinājumu šai situācijā. Es ļoti gribētu teikt, tik tālu, cik tas ir atkarīgs no manis un no mūsu iespējām šeit, tad mēs darīsim visu iespējamo, lai šādas problēmas nākošgad nebūtu," uzsver Catlaks.

Šogad Latvijai jau ir viena godalga starptautiskajās olimpiādēs. Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolniece Dārta Paula Šveisberga ieguva bronzas medaļu starptautiskajā filozofijas olimpiādē Tartu. Veiksmīgākais gads pēdējā laikā Latvijas dalībniekiem bija 2013. gads, kad Latvijas pārstāvji ieguva vienu zelta, divas sudraba un 14 bronzas medaļas. Par godalgotajām vietām skolēni saņem arī naudas balvas no valsts, sākot ar 700 eiro par atzinības rakstu līdz 2135 eiro par pirmo vietu.

"Tā ir iespēja viņiem, bet tā ir iespēja arī valstij, bez šaubām. Ja mēs skatāmies uz šo statistiku, kas ir par pēdējiem gadiem, tad Latvijas skolēni uz to skaitu, kas brauc, sasniedz ļoti labus rezultātus - labākus, ja skatāmies uz medaļu skaitu olimpiskās spēlēs vai dažādos sporta veidos," salīdzina Catlaks.

"Tas ir ieguldījums viņu pašu, skolēnu attīstībā. Tas ir arī ļoti liels stimuls un motivācija tām skolām un tiem, kas piedalās un kas dabū rezultātus šajās olimpiādēs," viņš norāda.

Uz labiem rezultātiem cer arī Annija no Bauskas Valsts ģimnāzijas. Pagaidām viņa internetā meklē informāciju par Taizemi. Līdz šim Annija nav bijusi tālāk par Poliju. Turklāt nekad vēl nav lidojusi, tādēļ brauciens uz Taizemes starptautisko matemātikas olimpiādi solās būt liels piedzīvojums, par ko viņa ir pateicīga Bauskas ziedotājiem. "Tiešām liels prieks par to, ka ir cilvēki, kam tas ir svarīgi. Nav tikai cilvēki, kas komentāros raksta: "Kāpēc jābrauc kaut kur un sēdiet Latvijā, letiņi!" Ir arī tādi, kas atbalsta," norāda Annija.

Starptautiskā matemātikas olimpiāde Taizemē sāksies 4. jūlijā. Kopumā Latvijas skolēni piedalīsies septiņās starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs, no kurām pēdējā būs ģeogrāfijas olimpiāde augusta vidū Krievijas pilsētā Tverā.